Lūdzu, ritiniet

Vīrs galvenajā pozīcijā

Būdams viesnīcas konsjeržs, Amadeo Musto Damore (Amedeo Musto D’Amore) lieliski prot glabāt noslēpumus.

Amedeo Musto Damore ir galvenais konsjeržs viesnīcā “Vier Jahreszeiten” Hamburgā. Četrdesmit viesnīcā pavadīto gadu laikā viņam nācies tikt galā ar dažādiem dīvainiem un arī brīnišķīgiem lūgumiem.

Gladiators sēž dizainera radītā bēšīgā atpūtas krēslā luksusa numurā. Taču atšķirībā no Senās Romas gladiatoriem viņš nebūt nav tērpies sandalēs, bruņās un ķiverē. Viņa kaujas aprīkojums sastāv no melnas frakas, iedeguma un tik silta smaida, ka ikviens nevilcinoties uzticētu viņam savu dzīvību un veselību. “Arēnā gladiatori cīnījās līdz nāvei. Es rīkojos tāpat, lai liktu mūsu viesiem justies labi,” stāsta vīrs, kura vārds, šķiet, aizgūts no kādas Holivudas itāļu romantiskās filmas galvenā varoņa tēla. Viņš ir Amedeo Musto Damore, galvenais konsjeržs viesnīcā “Vier Jahreszeiten” Hamburgā. Tik tiešām viņa personība un šarms ir gana spēcīgi, lai aizsūtītu Robertu De Niro (Robert De Niro) priekšlaicīgā pensijā (“Esmu itālis, laikam jau būsiet to sapratuši pēc mana akcenta...”). Viņa lomu šajā pieczvaigžņu viesnīcā var pielīdzināt galvenajai lomai kases grāvējā, lai arī jāatzīst – gan nedaudz mierīgākā. Konsjeržam jāpaliek fonā un jābūt pieejamam citiem. Taču viņa klusā, mierīgā uzvedība apslēpj viņa spēcīgo vēlmi gūt uzvaras. Laikam tieši tāpēc viņš ir kļuvis par tādu kā institūciju šajā lielajā luksusa viesnīcā.

Konsjerža darbs ir sava veida māksla

Damore viesnīcā nostrādājis vairāk nekā 40 gadus, kas ir daudz ilgāk par jebkuru citu viņa kolēģi. “Mani atklāja,” viņš stāsta, ar neviltotu lepnumu atceroties brīdi, kad šīs luksusa viesnīcas bijušais direktors aicināja viņu darbā. Tas notika 1976. gada vasarā. Direktors bija apmeties viesnīcā Taorminā (Taormina), Sicīlijā, kur Damore tajā laikā strādāja. Damore pieņēma direktora izteikto piedāvājumu un ātri vien iemīlēja šo 120 gadus veco viesnīcu, pilsētu un kādu vietējo Hamburgas meiteni.

Apsēdieties vestibilā kādā no dīvāniem ar zīda polsterējumu un pavērojiet, kā Damore runā pa tālruni un sarokojas ar apmeklētājiem. Iespējams, ka sākumā to nesapratīsiet, taču tas, ko viņš dara, nav tikai apkalpošana – tā ir sava veida māksla. Vienmēr saprotošs, vienmēr uzmanīgs. Ikviens, kas ienāk viesnīcā, sajūt viņa klātbūtni un gatavību pakalpot. Viņš meistarīgi prot noteikt viesa garastāvokli; viņš ir cilvēku dabas pazinējs, kurš ir ieguvis gadiem ilgu praktisko pieredzi psiholoģijā un sociālajā zinātnē. “Es uzreiz saprotu, ja kāds nupat ir iegādājies uzvalku, lai tēlotu pasaules valdnieku. Tāpat es zinu, kad aiz džinsiem un T krekla slēpjas uzņēmējs-miljardieris.” Tieši viņam viesi uztic vispersoniskākās problēmas, piemēram, ja ir nepieciešams ginekologs grūtniecības apstiprināšanai. “Tā ir kā grēksūdzes uzklausīšana. Es klausos, taču nekad neizpaužu, ko cilvēki man stāsta.” Viss, ko viņš ir uzzinājis par to, ko vēlas vai nevēlas viņa galvenie klienti, tagad no 14 000 ar roku rakstītām kartotēkas kartītēm ir apkopots datorā, taču, ja radušās šaubas, labāk konsultēties ar Damori.

Kad Damore nomaina savu lina žaketi un aviatora saulesbrilles pret svītraino uzvalku un kaklasaiti, lai uzsāktu savu maiņu, viņš nekad nezina, ko sagaidīt. Tieši tas viņam šajā darbā patīk. Dabūt biļetes uz izpārdotām pirmizrādēm vai pasūtīt galdiņu pilnībā rezervētā restorānā, vai ieteikt viesiem no Ķīnas, kur iegādāties suvenīrus, – tā ir daļa no viņa ikdienas darba. Taču mēdz būt arī dīvaini vai pat brīnišķīgi uzdevumi, piemēram, kad ierodas Saūda Arābijas princese ar milzīgu svītu. “Atšķirībā no Eiropas viesiem viņi ir pieraduši, ka viss notiek pēc viena viņu rokas mājiena, tāpēc ir jāprot savaldīties,” komentē Damore. Viņš zina –, kad ierodas kāds šeihs, būs simtiem bagāžas vienību, un var notikt pilnīgi jebkas. Viņam ir nācies nosūtīt 80 Ziemeļvācijas slaucamās govis uz Džidu (Jeddah). Reiz bija gadījums, kad kāda princese pēkšņi sagribēja poniju. Vai arī viss numurs bija jāpārveido par oāzi gluži kā divdesmitā gadsimta astoņdesmitajos gados. Kāds gumijkoks, kas pēc viesu aizbraukšanas vairs nebija nepieciešams, tagad atrodas Damores mājās Hamburgā, Bramfeldas rajonā.

Damore ir redzējis visas zvaigznes, kas apmeklē “Vier Jahreszeiten”, taču nav vērts viņam par to vaicāt. Ir pilnīgi skaidrs, ka viņš atbildēs pieklājīgi, taču neko neizpaudīs. Šis vīrs ar sudraba pavedieniem matos vienmēr izskatās nevainojami, viņš ir meistars mājienu došanas jomā. Tāpat viņš labprātāk arī neizpauž savu vecumu.

Damorem ir daudz atmiņu

Lielā aploksnē glabājas viņa mīļākās atmiņas no tiem laikiem, kad autogrāfu lūgšana slaveniem viesiem viņa profesijā netika uzskatīta par nepieņemamu. Viņš ik pa laikam kaut ko no šīs aploksnes noliek mums priekšā uz stikla galdiņa. Parakstītas melnbaltās fotogrāfijas, aploksnes ar ģerboņiem un zīmogiem, kā arī atklātnes no pašgatavota papīra gulst blakus uzskates materiāliem, kas reklamē apkalpošanu numurā. “Mans draugs Pīters Ustinovs (Peter Ustinov), kas bija izcils cilvēks, lieliskais Haincs Rūmens (Heinz Rühmann) arī bija mans draugs, ak, un te ir princeses Diānas vecāki, tik jauki, piezemēti ļaudis – viņi uzaicināja mani uz Angliju...” Damorem ir daudz atmiņu, kurās viņam patīk gremdēties.

Atminoties konkrētu epizodi, kad pa gaisu tika mests pudiņš un Miks Džegers (Mick Jagger) nolēma pašūpoties lustrā, viņš tikai noteiks: “Neatkarīgi no tā, kas esi, ir jāprot uzvesties. Tarzāna tēlošana ir par traku.” Tagad grupai “The Rolling Stones” viesnīca ir pilnībā rezervēta 365 dienas gadā. Turpretī Sofija Lorēna (Sophia Loren) vienmēr tiek uzņemta kā karaliska persona. Kopš reizes, kad aktrise palūdza numuriņā ierīkot virtuvi, lai viņa varētu gatavot spageti savam vīram Karlo Ponti (Carlo Ponti), vairs nekas nespēj pārsteigt Damori. Un, ja arī kaut kas pārsteigtu, viņš tikai paceltu uzaci.

“Cilvēku lūgumi joprojām ir tikpat neprātīgi.”

Dažos no viņa stāstiem jaušama nostaļģija: “Mūsdienās viesiem ir tik maz laika, visam ir jābūt gatavam uzreiz. Ir zudis cilvēciskais siltums.” Taču viņš smaidīdams piebilst: “Cilvēku lūgumi joprojām ir tikpat neprātīgi.” Damore radis pildīt, piemēram, ASV uzņēmēju lūgumus, kas vienmēr vēlas ēst savos numuriņos viņu pusdienlaikā, tas ir, nakts vidū. Tāpat nav retums, kad krievu oligarhi vēlas izvizināt sieviešu kārtas pārstāvi ar privāto lidmašīnu. Damore nekad nesaka “nē”. Ja viesi no Āzijas saka, ka vēlas vienas dienas laikā no Hamburgas doties uz kalniem un atpakaļ, viņš ierosina kādu alternatīvu variantu, lai viesiem nebūtu jādodas uz otru valsts galu. “Pretējā gadījumā es patiešām cenšos izdarīt neiespējamo.” Lai to pierādītu, viņš no iekškabatas izņem piezīmju grāmatiņu ādas vākos. Tajā apkopoti četrdesmit gadu sirsnības un uzticamības rezultāti, kas laika gaitā viesnīcas konsjeržam kļūst aizvien vērtīgāki, – tas ir viņa kontaktu tīkls.

Šīs prestižās atslēgas atver durvis ne tikai Damorem. Sakrustotās zelta atslēgas, kuras Damore nēsā pie žaketes atloka, ir pasaules labāko konsjeržu asociācijas “Les Clefs d’Or” goda zīme. Savstarpējais atbalsts ir tās profesionālā kodeksa daļa. “Mēs neesam vientuļie vilki. Ja kolēģi lūdz palīdzību, viņi var uz mani paļauties. Tas ir goda jautājums.” Viņš vēršas pie saviem kolēģiem labākajās iestādēs, kad, piemēram, svētdienas vakarā kāds viesis pēkšņi atceras, ka uz Kopenhāgenu ir jāpiegādā 300 rozes līdz pusnaktij, bet visi ziedu veikali ir slēgti. Tādā situācijā viņi sadarbojas, lai ziedi tiktu nodoti kaut kur uz šosejas starp Vāciju un Dāniju. Taču papildus šai dāsnajai sadarbībai ir kāds numurs, kuru šis no Neapoles nākušais vīrietis noteikti vērtē daudz augstāk par jebkuras karaliskās personas, šeiha vai labākā ķirurga numuru. Tas ir itāļu kino dīvas Džīnas Lolobridžidas (Gina Lollobrigida) mobilā tālruņa numurs.

Autors: Lēna Šindlere (Lena Schindler)
Attēli: © Johans Minks (Johannes Mink)